Skaistais gaidīšanas laiks ir aiz muguras. Fate ir īsts malacītis! Savos septiņos ar pusi gados radīt septiņus īstus brīnumiņus. Kaut gan ja hofavartu mūžs ir vidēji ap 14 gadiem, tad pavisam normāli.
Liekas šie mazie vien 500 gramus smagie murmucīši ir tik trausli un nevarīgi, bet tas ir tikai šķietami.
Mistika, cik stipra ir dabas balss! Pietiek tikai Fatei iekāpt kucēnu guļvietiņā, kā iestājās pilnīga panika.
Murmucīši airējās katrs uz savu pusi, laikam katram radars ir noregulēts savādāk. 
Fate ļoti pacietīgi mēģina ieviest kaut kādu kustību vienā virzienā, lai pati varētu apgulties, reizēm izdodas, reizēm es dodos palīgā. Protams, tad atskan visai neapmierinātas skaņas. Pazuda kurss!
Kucēnu istaba ir īsts magnēts. Visi agrāk vai vēlāk atrodas viņā. Dažiem šis izzināšanas prieks rodas vien Fatei izejot dārzā. Tad abi Fates nu jau lielie bērni- Armis (4,5 gadi) un Mona (2 gadi) lavās izpētīt jauno skaņu avotu. Mona to dara visai uzmanīgi, jo savas aktīvās dabas dēļ saņēma no mammas, kā es saku "pa rītiem un pa vakariem".
Hofavartiem galvenais ir socializācijas process, jo viņi ir savas ģimenes fani. Savējie tas ir viss! Man ik pa brīdim zvana laimīgie manu kucēnu saimnieki ar tekstiem, mans mīlulis, mana ēna, vienmēr guļ man pie kājām....
Atveroties actiņām mīļi gaidīti būs hofavartu saimnieki. Visi jauni kontakti ir ļoti apsveicami kucēniem.

Ielūkojos savā bloga sadaļā un nodomāju, ka esmu varen "čakla" rakstītāja. Jūtot pienākumu pret arvien pieaugošo interesi par hofavartiem, nolēmu dalīties ar mūsmāju suņu dzīvi. Tādejādi citiem būs iespēja tuvāk iepazīt manus hovjus.
Kā jau to pēc bildēm var izsecināt, uz doto brīdi mūsmājās dzīvo trīs hovji - ciltsmāte - FATE, viņas dēls - ARMIS un jaunākā MONA, kura ir Fates meita no pēdējā metiena. Daudziem rodas jautājums- "Kāpēc tik daudz?". Pacentīšos atbildēt. Sākumā Fates rotaļu biedrene bija Pele(bokseru kucīte), bet atšķīrās viņu rotaļāšanās manieres un attieksme pret saimnieku. Fate vairāk ir vērsta uz saimnieku, pieskaņojās maniem dzīves ritmiem. Pele kāda ir, tāda ir! Tas nenozīmē, ka sliktāka. Kad piedzima pirmais metiens, manā sirdī kā aķītis ieķērās Armis. Ļoti nopietns puika. Visas lietas cenšas kontrolēt. Mani uzmana pamatīgi. Ja ejot ar Fati un Peli vienai pa mežu jutos droša, tad ar Armi - kā aiz mūra sienas. Ļoti patīk vētot abu hovju rotaļas. No malas izskatās visai drastiski, bet bez jebkādas agresijas. Skrienoši hovji,  tas ir kolosāls skats.
Pēdējā pievienojās Mona. Tas gan ir īpašs stāsts, bet šeit tam pat vietas nepietiktu. Temperaments viņai kūsā pāri pa malām! Viņa ir visur!!! Dažubrīd viņa pamanās nokaitināt abus lielos hovjus pēc tam abus salaizīt un vēl paspēj paslēpt galvu man klēpī, tā teikt "dubults neplīst", ja nu gadījumā lielie ir izdomājuši viņu audzināt. Patreiz ļoti izceļas uz jau gudro un pieaugušo abu suņu fona. Mona ļoti azartiski nododas treniņiem, apķērīga sune! Protams lielu temperamentu ielikt rāmjos vienmēr ir grūtāk, bet es tur saskatu lielas iespējas, galvenais pašai nenoslinkot. 
Vienmēr saku jaunajiem saimniekiem, cik savā mīlulī ieliksiet darbu, tik viņš Jūs priecēs un hofavarts ir tas suns, kurš izceļas ar lielām prāta spējām. Pats galvenais - viņi vienmēr ir gatavi darīt visu ko saimnieks piedāvā!

Peles bērniņiem jau 12 dienas.
Kamēr mamma nedaudz atpūšas, tante Fate (hofavarts), aposta jaunos iemītniekus. Mazajiem nav saprotams, kapēc tik daudz spalvu?

Tālo ceļu no Sanktpēterburgas mēroja Ludmila un Asti.
Viņas piedalījās izstādē ZOOEKSPO un protams iepazinās ar
pārējiem hovīšu saimniekiem no Latvijas.
Gandarījumu guva visi!

Ilgu laiku noslinkoju nerakstot, tagad būs pagrūti visu atcerēties. Centīšos.
Mūsu mājās Armis, kā jau pusaudzis, ienesis visai lielu kņadu.
Bieži netiek aprēķināti savi gabarīti un gadās, ka galds kādu gabalu dodās līdzi Armim. Pele lieliski saprotās ar Armi, kad jārotaļājās, Fatei tas liekās nepareizi un tracis gatavs.
Armis izmēģināja savus spēkus aizsardzībā - tur mums vēl liels darbs darāms.
Kā arī Armis lieliski startēja izstādēs. Dāmas slinkoja.